paklausība
paklausība -as, s.; parasti vsk.
1.Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
PiemēriArī šoreiz Aleksandrs tomēr nesacīja tēvam nekā pretim - viņš audzināts pieklājībā un paklausībā.
1.1.Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
PiemēriIr taču dzirdēts, ka šī mūzikas instrumenta skaņas spēj iedvest čūskā paklausību...
Avoti: 6-1. sējums