Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
paklāt
paklāt -klāju, -klāj, -klāj, pag. -klāju; trans.
1.Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
Piemēri..viņš izvēlējās sausu pakalniņu un, paklājis mēteli, nogulas garšļaukus.
  • ..viņš izvēlējās sausu pakalniņu un, paklājis mēteli, nogulas garšļaukus.
  • Uz zālē paklātiem linu galdautiem zeltaini ziedēja Jāņu siers, krūkās putoja Jāņu alus..
  • Vakaros visi [talcinieki] guļ vienā istabā uz paklātiem salmiem..
  • Klājiens piedarbā bijis jau paklāts.
1.1.Klājot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriMāte aizsteidzās uzlikt patvāri, tad paklāja zem vīģes koka pašaustu tepiķi..
  • Māte aizsteidzās uzlikt patvāri, tad paklāja zem vīģes koka pašaustu tepiķi..
  • Zem telts paklātas nocirsto eglīšu skujas.
2.Pavirzīt (ko kur, kādā virzienā) un noklāt.
PiemēriPaklāt tepiķi vairāk uz istabas vidu.
  • Paklāt tepiķi vairāk uz istabas vidu.
Stabili vārdu savienojumiPaklāt gultu (arī guļasvietu, guļvietu).
Avoti: 6-1. sējums