Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
palains
palains -ais; s. -a, -ā
Tāds, kas palo. Tāds, kur ir pali. Tāds, kad ir pali.
PiemēriPalaina zemiene.
  • Palaina zemiene.
  • Palains pavasaris.
  • ..vai var ar kliedzienu iebiedēt palainu upi, kas izgājusi no krastiem?
  • pārn. Tāpēc laikam es pievelku tevi, Ka tev vajag uzticīga drauga, Kurš tavā palainā mūžā Neapjūk, nekauc, bet peld.
Avoti: 6-1. sējums