pamētāties
pamētāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko). Pasvaidīties (1).
PiemēriPamētāties ar sniegu.
2.Strauji pakustēties (ar visu ķermeni). Strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām). Pasvaidīties (2).
PiemēriMiegā pamētāties un norimt.
2.1.Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
PiemēriPamētāties pa istabu.
3.parasti 3. pers. Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
PiemēriRati pēkšņi pamētājas grambās.
4.parasti 3. pers. Neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam.
Piemēri«Sev par prieku uzzīmēju kaut ko, tā tas pamētājas, pazuda.»
5.Paklīst, paklaiņot (pa kurieni). Neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
PiemēriPamētāties gar autobusa pieturu.
Avoti: 6-1. sējums