pansionārs
pansionārs -a, v.
pensionāre -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.neakt. Pansijas (1) audzēknis.
2.neakt. Pansijas (2) iemītnieks.
3.Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
Piemēri..[atraitne] sāka turēt pansionārus...[viņa] turēja apteksni, gādāja par tīrību un kārtību, par ērtību istabās, par labu galdu, pansionāri par jautrību..
Avoti: 6-1. sējums