papušķot
papušķot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet pušķot.
PiemēriPapušķot istabu.
- Papušķot istabu.
- ..vislabākais rokraksts tika atzīts Gībiešam. Viņš pat sākuma burtus mīlēja drusciņ papušķot, tos dažādi izlocīdams..
2.Attēlot mazliet izskaistināti (kādu faktu, notikumu u. tml.).
PiemēriRītu pat viņš [policijas darbvedis].. pastāstīs Kutuzovam [priekšniekam] un vēl papušķos redzēto.
- Rītu pat viņš [policijas darbvedis].. pastāstīs Kutuzovam [priekšniekam] un vēl papušķos redzēto.
- Tās ir atmiņas, piedzīvojumi, pārdzīvojumi. Piemelots un piepušķots pavisam maz. Tieši tik daudz, cik savus stāstus par pasaulē piedzīvoto papušķo ikviens godīgs cilvēks..
Avoti: 6-1. sējums