Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
parkšķiens
parkšķiens -a, v.
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → parkšķēt1.
Piemēri..citu neko nebija iespējams dzirdēt kā tikai cietuma priekšnieka pīļu parkšķienus sētā..
2.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → parkšķēt2.
PiemēriMopēda parkšķieni.
Avoti: 6-1. sējums