parkšķiens
parkšķiens -a, v.
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → parkšķēt1.
Piemēri..citu neko nebija iespējams dzirdēt kā tikai cietuma priekšnieka pīļu parkšķienus sētā..
- ..citu neko nebija iespējams dzirdēt kā tikai cietuma priekšnieka pīļu parkšķienus sētā..
Avoti: 6-1. sējums