parunāt
parunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet runāt.
PiemēriParunāt ar draugu.
1.1.trans.
PiemēriBiju labā garastāvoklī un gribējās būt kopā ar sievu, parunāt muļķības un pasēdēt brītiņu viņas sabiedrībā.
1.2.Neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
PiemēriBet tu parunā ar Lizandera madāmu, lai viņa neskaišas...
2.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) runāt.
PiemēriAiz bailēm nevarēt parunāt.
Avoti: 6-1. sējums