pasmīnēt
pasmīnēt -smīnu, -smīni, -smīn, pag. -smīnēju; intrans.
Īsu brīdi, mazliet smīnēt.
PiemēriNicīgi pasmīnēt.
- Nicīgi pasmīnēt.
- Indīgi pasmīnēt.
- Ļauni pasmīnēt.
- Pasmīnēt sevī.
- Tomariņš pasmīnēja, smīnu gan tūdaļ novaldīdams, lai otrs to nedabūtu redzēt.
- Bija jāpasmīn par jocīgo iedomu, cik tā šķita dīvaina, gluži nepieņemama. Kā ačgārni uzvilkta kurpe.
- «No diviem ļaunumiem saprātīgs cilvēks izvēlas mazāko,» Pelēcis sāji pasmīnēja.
Stabili vārdu savienojumiPasmīnēt bardā.
- Pasmīnēt bardā idioma — sar. Gandrīz nemanāmi pasmīnēt.
Avoti: 6-1. sējums