Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pastaipīties
pastaipīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas.
Piemēri..vecais [sargs] pastaipās, grib nožāvāties, norēkties, bet apdomājies nolaiž rokas..
2.parasti 3. pers. Refl. → pastaipīt2.
PiemēriJosta pastaipījusies.
Avoti: 6-1. sējums