patapināt
patapināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu. Aizņemties.
PiemēriPatapināt no kaimiņa naudu.
- Patapināt no kaimiņa naudu.
1.1.Pārņemt, pielāgojot savām vajadzībām. Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo). Aizgūt.
PiemēriTā nu mēs gājām uz līci jeb, kā parasti teicām, buhtu, jo liela daļa kuģniecības terminu kopš cara Pētera laikiem patapināti nez no kādiem seniem jūras laupītājiem.
- Tā nu mēs gājām uz līci jeb, kā parasti teicām, buhtu, jo liela daļa kuģniecības terminu kopš cara Pētera laikiem patapināti nez no kādiem seniem jūras laupītājiem.
- Auziņa tēlainība nav patapināta, ņemta no citu sagatavēm, bet ir taustāma, ietilpīga, aktīva.
- Kādreiz gāzelīgums pielipa tikai jūrniekiem. Lauku puiši vēlāk manierīgumu no pasaules apbraucējiem patapināja.
2.Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ. Aizdot.
PiemēriPatapināt darbabiedram naudu.
- Patapināt darbabiedram naudu.
- Lai es šim patapinot divdesmitpiecnieku, mazāk šim kauns ņemt, rīt vai parīt atdošot..
- «..tu patapini man savu makšķeri,» viņš griežas pie Krastiņu Pētera.
Avoti: 6-1. sējums