pateicīgs
pateicīgs -ais; s. -a, -ā
pateicīgi apst.
1.Tāds, kas izjūt, izrāda pateicību (par ko).
Piemēri«..būšu līdz dvēseles dziļumiem pateicīgs par katru pastmarku, ko atsūtīsiet manai meitiņai..»
- «..būšu līdz dvēseles dziļumiem pateicīgs par katru pastmarku, ko atsūtīsiet manai meitiņai..»
- ..varu tikai būt pateicīgs, ka naktsmājas vispār dabūju.
- Harija vārdi kā pavasarīgs lietus līst manā pārdzīvojumu izkausētajā dvēselē. Un es esmu briesmīgi pateicīga viņam par to, ka viņš man atkal atdevis dzīvesprieku.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriMazie ēda pankūkas, dzēra aveņu tēju un pateicīgām acīm uzlūkoja salīkušo māmiņu, kas kaut kā atgādināja viņu vecomāti.
- Mazie ēda pankūkas, dzēra aveņu tēju un pateicīgām acīm uzlūkoja salīkušo māmiņu, kas kaut kā atgādināja viņu vecomāti.
- ..kā vislielāko atalgojumu saņēmu pretī Nītes kautrīgo, pateicīgo smaidu..
- Kad nāca pusdienas laiks, Līze pateicīgi pieminēja māti, kas pūra lādē bija ietikusi gaļas šķiņķi, putraimu kulīti, miltus, zirņus.
2.Tāds, kas attaisno ieguldītos līdzekļus, patērēto darbu, laiku. Tāds, kas ļauj gaidīt labus rezultātus.
PiemēriPateicīga loma.
- Pateicīga loma.
- Pateicīgs materiāls stāstam.
- Pateicīga viela operai.
- ..lugā ir bezgala daudz teātrim pateicīgas vielas, te tik lielas skatuviskās iespējas kā retā citā dramatiskā darbā.
- Daudz ir šādu pateicīgu elementu, kas.. iekštelpu izdaiļo..: ziedi, lietišķās mākslas izstrādājumi, tekstilijas, mēbeles.
Avoti: 6-1. sējums