patiesīgs
patiesīgs -ais; s. -a, -ā
patiesīgi apst.
1.Patiess1.
PiemēriTā [stāstītāja] to pāri pati pazinusi vai no patiesīgiem cilvēkiem dzirdējusi, kā tie divi dzīvojuši.
3.Patiess3.
PiemēriMirdzas Dreimanes [keramiķes] māksla ir tik patiesīga, ka pat mazākie «meli» lec acīs.
Avoti: 6-1. sējums