patiesums
patiesums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → patiess1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēka patiesums.
- Cilvēka patiesums.
- Sprieduma patiesums.
- Pārbaudīt audzēkņa vārdu patiesumu nebija iespējams, taču nopietna iemesla šaubām nav.
- Alfrēda Amtmaņa-Briedīša iestudējumos gūta prasme panākt tēlojumā dabiskumu, patiesumu..
2.Vispārināta īpašība → patiess2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNotikuma patiesums.
- Notikuma patiesums.
3.Vispārināta īpašība → patiess3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDraudzības patiesums.
- Draudzības patiesums.
Avoti: 6-1. sējums