patumsa
patumsa -as, s.
1.Samērā dziļa krēsla.
PiemēriViņu [bērnu] žirgtās acis kā dimanti zibēja patumsā. Jautri tēvs viņos nolūkojās..
- Viņu [bērnu] žirgtās acis kā dimanti zibēja patumsā. Jautri tēvs viņos nolūkojās..
- «Vajagot kādus tur mietiņus... Kāpa uz šķūņaugšu, meklēja. Tur tāda patumsa...»
1.1.Laiks, kad ir šāda krēsla.
PiemēriLabi patumsā tie.. gāja uz mājām - govs un Tenis... Tenis atsēdās uz sliekšņa un sāka gaidīt, kad Marta atgriezīsies un pasniegs vakariņas.
- Labi patumsā tie.. gāja uz mājām - govs un Tenis... Tenis atsēdās uz sliekšņa un sāka gaidīt, kad Marta atgriezīsies un pasniegs vakariņas.
Avoti: 6-1. sējums