patīkams
patīkams -ais; s. -a, -ā
patīkami apst.
1.Tāds, kas izraisa patiku (1).
PiemēriPatīkams aktieris.
- Patīkams aktieris.
- Patīkama balss.
- Patīkams laiks.
- Patīkama diena.
- Patīkama ekskursija.
- Patīkami iespaidi.
- Tomēr reti Spilvanu tēvam palaimējās sastapt tik patīkamu cilvēku kā Sveķīti, kas bez apnikas klausījās viņa valodā un piekrita viņa domām.
- ..mums krāsnī kurējās uguns. Patīkams siltums izplatījās pa istabu, šoreiz jo patīkamāks tādēļ, ka ārā lietus Un dzestrums.
- Viņu pārņēma tādas patīkamas jūtas.
- ..draudzība ar viņu bija patīkama, bez pārspīlētiem kāpumiem un kritumiem.
- Tukša kabata dzīves gaitās gan arī nav nekāds patīkamais ceļa biedrs.
- pārn. Lēni un apdomīgi augstprātības velns atvēra Karlīnes sirds durvis un atrada tur mājokli patīkamu un sagatavotu.
1.1.Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kad kas izraisa patiku.
PiemēriCik patīkami.. bija doties pa uzkalniņu lejā..
- Cik patīkami.. bija doties pa uzkalniņu lejā..
- «Man atnācis pretim vīrs!» viņa māja ar roku.. «Esiet pazīstami!» - «Priecājos, ļoti patīkami,» es atbildēju.
Stabili vārdu savienojumiĻoti patīkami!
- Ļoti patīkami! — Pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
Avoti: 6-1. sējums