pazemīgs
pazemīgs -ais; s. -a, -ā
pazemīgi apst.
1.Tāds, kas izrāda, uzsver savu padevību, paklausību, pakļāvību (kādam), bijību (pret kādu).
PiemēriPret zemnieciņiem viņi [mācītāji] ir tēvišķi laipni,.. pret augstākiem un saviem priekšniekiem - pazemīgi un lēni, ka pat mušas no deguna nenotrenc bez viņu atļaujas..
- Pret zemnieciņiem viņi [mācītāji] ir tēvišķi laipni,.. pret augstākiem un saviem priekšniekiem - pazemīgi un lēni, ka pat mušas no deguna nenotrenc bez viņu atļaujas..
- Peruāņi likās rāmi un pazemīgi. Viņi bez kurnēšanas bija noskatījušies, kā iebraucēji nogalina valdnieku.., izlaupa tempļus..
- Pazemīgo misionāru ielaida pilī un noveda pie barona. Ausaino cepuri padusē iespiedis, viņš barona priekšā locījās vai līdz zemei.
- pārn. Gaidu pilna, pazemīga un nedroši ziņkārīga šais [priekšpavasara] dienās visa mūsu ziemeļnieciskā daba.
- pārn. Lejpus Līgatnes Gaujas krasti kļūst pazemīgāki un bieži vien vairs necenšas pārlieku augstprātīgi iesniegties debesīs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPazemīga atbilde.
- Pazemīga atbilde.
- Pazemīgs skatiens.
- Pazemīgi sveicināt.
- ..Dzenīša rūsganās acis pauda raizes un pazemīgu lūgumu mīkstināt viņa vainu.
- Kā viņa [sieva] sēd rātna, pazemīgā pozā!
- Labdienu padevusi, viņa palika pazemīgi pie durvīm stāvot un, kautrīgi un vainīgi smaidīdama, vērās Zentā.
- pārn. Jumti [sādžā] liecās pret zemi pazemīgi un skumji.
Avoti: 6-1. sējums