pazibēt
pazibēt -zibu, -zibi, -zib, pag. -zibēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Īsu brīdi zibēt (par to, kas izstaro vai atstaro gaismu, arī par gaismu).
Piemēri..kā mazu zvaigzni ieraugu lēkājošu uguni. Pazib - nodziest, pazib - nodziest. Atkal tumsa.
- ..kā mazu zvaigzni ieraugu lēkājošu uguni. Pazib - nodziest, pazib - nodziest. Atkal tumsa.
- ..šis [rasas] lāses rit, tik mirkli pazibot saulē..
- Ātrā gaitā vīriem pazib saulē Trīti cirvji, izkaptis un flintes [bises]..
- Uldis: Kā tās acis pazibēja Aiz lakatu lakatiem..
- pārn. Es šķirstu atmiņu lappuses. Katrā no tām gluži kā rasas lāsē pazib mīļas sejas..
1.1.pārn. Īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) – par jūtām.
PiemēriViņas acīs pazibēja pārsteigums - pazibēja un tūlīt pat apdzisa.
- Viņas acīs pazibēja pārsteigums - pazibēja un tūlīt pat apdzisa.
- Arņa skatienā pazibēja nemiers..
- Silkalna sejā uz mirkli pazibēja jautrība, bet tūdaļ atkal izgaisa.
1.2.pārn. Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (parasti apziņā, atmiņā, iztēlē).
Piemēri«Bēgt!» man galvā pazib doma.
- «Bēgt!» man galvā pazib doma.
- Uz acumirkli [Mārtiņam] pazib jausma, ka tas cilvēks tur uz sliekšņa nebūt nav tik nevarīgs un naivs kā izskatās.
- ..Zentas atmiņā.. cits aiz cita pazibēja divdesmit vienu gadu ilgā mūža gaišākie mirkļi.
- Vēl pazib prātā pēdējā diena, šķiršanās.
1.3.pārn. Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
PiemēriRainis uzsver domu, kas pazibējusi jau agrīnajās dienasgrāmatās, - liels mākslas darbs atspoguļo sava laika atziņas, zinātnes, filozofijas sasniegumus.
- Rainis uzsver domu, kas pazibējusi jau agrīnajās dienasgrāmatās, - liels mākslas darbs atspoguļo sava laika atziņas, zinātnes, filozofijas sasniegumus.
- Šī vakara Baibā satecēja labākais no agrākajām izrādēm.. Vietām pazibēja asprātība, arī spītība.
- ..Juris turpināja.. savā ierastajā, bravūrīgi vaļīgajā runas veidā, kur pazibēja viens otrs jocīgāks vārdiņš..
2.Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām). Īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
Piemēri..gluži tuvu pazib melni, viļņaini mati un trausls meitenes augums..
- ..gluži tuvu pazib melni, viļņaini mati un trausls meitenes augums..
- ..iztraucēts zaķis īsu mirkli pazib gājēju skatam.
- Aiz logiem pazibēja pēdējās mājas, un autobuss izbrauca uz platas, gludas šosejas.
Avoti: 6-1. sējums