paķerts
paķerts -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → paķert.
2.sar. Tāds, kam ir samērā nelieli psihiski traucējumi. Arī mazliet dīvains, nesaprātīgs.
PiemēriHelga vispār ir paķerta uz dažādām radībām. Dieviņ tētiņ, kādi spārnaini un četrkāji mums tikai nav bijuši!
- Helga vispār ir paķerta uz dažādām radībām. Dieviņ tētiņ, kādi spārnaini un četrkāji mums tikai nav bijuši!
Stabili vārdu savienojumiBūt paķertam (uz ko).
- Būt paķertam (uz ko) — Būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
Avoti: 6-1. sējums