pašcieņa
pašcieņa -as, s.; tikai vsk.
Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums.
PiemēriIzturēties ar pašcieņu.
- Izturēties ar pašcieņu.
- Aizskart pašcieņu.
- Zaudēt pašcieņu.
- Atgūt pašcieņu.
- Aizstāvēt savu pašcieņu.
- ..pašcieņa.. pauž vispārinātu pašnovērtējumu, pakāpi, kādā cilvēks sevi kā veselums pieņem vai nepieņem. Pašcieņā izpaužas daudzu pašnovērtējumu komplekss, kurā var būt gan pozitīvi, gan negatīvi sevis vērtējumi.
- Saglabāt godīgumu un cilvēcisko pašcieņu visos apstākļos - tāda ir cilvēka sūtība..
- Jūra Valdemāra izpratnē - ne tikai ienākuma avots, bet arī ceļš uz pasauli,.. ceļš uz pašcieņu, kas varētu sekmēt tautas atmodu.
Avoti: 6-1. sējums