pašlabumnieks
pašlabumnieks -a, v.
pašlabumniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; sar.
Cilvēks, kam ir raksturīga tieksme pēc pašlabuma.
Piemēri..viņš [Veidenbaums] nicināja un ienīda šos.. sasīkstējušos pašlabumniekus, kas burtu pēc burta iekala galvā skolas gudrības, lai dabūtu diplomu kabatā un tad lai tikai pats pārtiktu no sava sanesuma kā pele no alā sanestas graudu čupas.
Avoti: 6-1. sējums