Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pašmērķis
-ķa, v.
Priekšmets, parādība, norise, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vērā (kā) būtību, galveno uzdevumu.
PiemēriBijušais kalps, tagad saņēmis zemi, bet nekur nevarēja manīt, ka sava zeme un sava māja tam būtu pašmērķis.
Avoti: