Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piebārstīt
piebārstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
PiemēriKrīt smagie šāviņi, metot gaisā dūmus un zemi, piebārstot visu apkārtni nāvējošām šķembām.
1.1.Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
PiemēriIelas bruģis un ietves piebārstītas papīra pelniem.
1.2.Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
PiemēriDārzs piebārstīts ar lapām.
1.3.divd. formā: piebārstīts; pārn. Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā.
PiemēriGrūti izmantot tehniku, jo lauki vietumis vēl ir mazi, piebārstīti akmeņiem.
2.Bārstot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
PiemēriPiebārstīt kastīti ar smiltīm.
2.1.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
Piemēri..cīrulis saviem triļļiem piebārstīja zilo debesjumu.
2.2.pārn. Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī pieblīvēt.
PiemēriPiebārstīt stāstījumu ar svešvārdiem.
Avoti: 6-2. sējums