piedomāt
piedomāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
1.intrans. Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko).
PiemēriReizēm, kad bija ilgāk piedomājis, sacīja «jūs», reizēm ātrumā izspruka «tu».
1.1.sar. Domās apsvērt, novērtēt (ko).
PiemēriPēdējos gados vispār vērojama tieksme nopietni piedomāt pie telpas apdares un iekārtas detaļām..
2.trans. Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
PiemēriJa dzejolim vai dziesmai pietrūka īsti pienācīga nobeiguma, viņa pati piedomāja jaunus vārdus..
2.1.Runājot, rakstot, arī domās, iztēlē pievienot (kam esošam, parasti ko izdomātu, īstenībai neatbilstošu).
PiemēriTante labprāt pastāsta citām tantēm kinostudijas dzīves jaunumus,.. un, ko viņa nenoskaidro, to mierīgi piedomā klāt.
Avoti: 6-2. sējums