piekrītošs
piekrītošs -ais; s. -a, -ā
piekrītoši apst.
Tāds, kurā izpaužas piekrišana1.
PiemēriPiekrītoša atbilde.
- Piekrītoša atbilde.
- Klusi un uzmanīgi viņi klausījās, lai neizlaistu nevienu viņiem teikto vārdu, reizēm tikai piekrītoši palokot galvu.
- Tāds lēmums galu galā visiem bija pieņemams, un vīri piekrītoši pamāja..
- Rakstnieks Melnūdris nenovērsa acis no Nīkura sejas un pēc katra teikuma piekrītoši salocījās ar visu augumu, it kā sacīdams: «Ja, jā, jums taisnība, ministra kungs... Jums vienmēr taisnība.»
Avoti: 6-2. sējums