piekārties
piekārties parasti 3. pers., -karas, pag. -kāras; pareti
Refl. → piekārt1. Tikt piekārtam.
PiemēriĪsā ziemas diena slīgst rietā. ..Pēdējā lāse, no jumta tecēdama, netiek vairs nekur, var tikai piekārties galā lāstekas caurspīdīgajam pirkstam.
Avoti: 6-2. sējums