Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piekārtojums
piekārtojums -a, v.
1.poligr. Paveikta darbība, rezultāts → piekārtot4.
PiemēriPiekārtojuma loksne.
  • Piekārtojuma loksne.
2.mat., loģ. Paveikta darbība, rezultāts → piekārtot5.
PiemēriSkaitļa piekārtojums.
  • Skaitļa piekārtojums.
3.parasti vsk.; val. Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
PiemēriPiekārtojuma sintaktiskais sakars.
  • Piekārtojuma sintaktiskais sakars.
  • Salikta piekārtojuma teikuma uzbūve un starp komponentiem esošā sintaktiskā sakara raksturs neļauj šos teikumus pilnīgi pielīdzināt ne saliktiem sakārtojuma, ne saliktiem pakārtojuma teikumiem..
Avoti: 6-2. sējums