piekļūt
piekļūt -kļūstu, -kļūsti, -kļūst, pag. -kļuvu; intrans.
1.Pievirzīties, nonākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriPiekļūt pie upes.
1.1.Ar grūtībām panākt, ka sastop (kādu).
PiemēriKādā dienā, būdams Jelgavā, viņš [Vecais Stenders] piekļuva pie hercoga un.. stāstīja par nobeigto darbu.
1.2.Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam).
PiemēriPa to laiku šoferis benzīna sūkņa diafragmu bija apmainījis, dīvainā kārtā tomēr piekļūdams klāt tur, kur nevar piekļūt pat trīsgadīga bērna roka.
1.3.Pienākot (pie kā, kam klāt), aizsniegt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu).
Piemēri..Aigars ieteica vienu no atslēdziņām noslēpt tādā vietā, kur no pagalma viegli var piekļūt.
1.4.Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) — piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu.
PiemēriVislabāk apģērbu un veļu glabāt plauktos vai pakarināt skapī, lai tiem piekļūtu gaiss.
2.Pakāpeniski, pārvarot grūtības, iepazīt, saprast, apgūt.
PiemēriPiekļūt pie lomas kodola.
2.1.Iegūt (kāda) uzticību.
PiemēriViņš pazina sava pagasta laukstrādniekus, bezzemniekus un bēgļus, pusgraudniekus un sīkos rentnieciņus, un zināja, kā tiem piekļūt.
Stabili vārdu savienojumiPiekļūt sirdij.
Avoti: 6-2. sējums