pielabināties
pielabināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturoties (pret kādu), izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi pret sevi.
PiemēriZemītis mēģina pielabināties [saimniecei], aptaujājas par cenām tirgū, lai gan tās tam labi zināmas.
- Zemītis mēģina pielabināties [saimniecei], aptaujājas par cenām tirgū, lai gan tās tam labi zināmas.
- Viņš varētu būt lepns, ka Puszeķe arī ārpus fabrikas baidījās no tā, tāpēc pielabinādamies pieņēma atpakaļ darbā.
- Ernests mēģināja pielabināties ar maizi. Stirniņa pienāca, paostīja, izstiepa purniņu maizei pretim, bet pati turējās atstatu..
- Runcis jutās garlaikots. Viņš nolēca uz grīdas, piegāja pie Valtera un sāka glaust galvu gar Valtera bikšu stilbu. «Necenties pielabināties. Nekas neiznāks.»
Avoti: 6-2. sējums