pielumpačot
pielumpačot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriNo ezermalas uzskrēja abi bērni un kucēns, kas Rūdolfu pamanīja pirmais un, pīdamies pelašķos, pielumpačoja klāt.
Avoti: 6-2. sējums