Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pielāčot
pielāčot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; sar.; ņiev.
1.Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
PiemēriLapas istaba katru svētdienas pēcpusdienu pilna. Krustmāte Sapa paīgni nolūkojās, kā tie atkal pielāčoja grīdu..
2.Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPielāčot pie durvīm.
Avoti: 6-2. sējums