pielāčot
pielāčot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; sar.; ņiev.
1.Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
PiemēriLapas istaba katru svētdienas pēcpusdienu pilna. Krustmāte Sapa paīgni nolūkojās, kā tie atkal pielāčoja grīdu..
- Lapas istaba katru svētdienas pēcpusdienu pilna. Krustmāte Sapa paīgni nolūkojās, kā tie atkal pielāčoja grīdu..
- Basis ienāca manā istabā. Viņš bija stipri salijis... «Es te pielāčošu jūsu istabu,» viņš teica.
2.Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPielāčot pie durvīm.
- Pielāčot pie durvīm.
Avoti: 6-2. sējums