pielūgsme
pielūgsme -es, s.; parasti vsk.
1.Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība. Šīs attieksmes izpausme.
PiemēriEs ieraugu meitenes acīs tādu sajūsmu, tādu pielūgsmi, kādu vēl nekad dzīvē neesmu redzējis, un man jādomā par to, ka viņa taču mīl šo puisi ar mīlestību, kas ir stiprāka nekā uguns.
- Es ieraugu meitenes acīs tādu sajūsmu, tādu pielūgsmi, kādu vēl nekad dzīvē neesmu redzējis, un man jādomā par to, ka viņa taču mīl šo puisi ar mīlestību, kas ir stiprāka nekā uguns.
- Mātei, krustmātei un vecmāmiņām [zēns] bijis vienīgais pielūgsmes objekts.
2.rel. Ļoti (pat pārmērīgi) dziļa reliģioza attieksme (pret ko).
PiemēriTicīgam cilvēkam viss, kas saistīts ar reliģiju, ir svēts un izraisa.. pielūgsmi.
- Ticīgam cilvēkam viss, kas saistīts ar reliģiju, ir svēts un izraisa.. pielūgsmi.
Avoti: 6-2. sējums