piemērs
piemērs -a, v.
1.Konkrēts fakts, konkrēta doma, kas pakļaujas kādiem vispārīgiem spriedumiem, pamato, ilustrē tos.
PiemēriViņam gan stāstīja, minēja piemērus no grāmatām, no bargajām kara dienām, bet Ģirtam pašam nekad nebija gadījies redzēt lielu varonību.
Stabili vārdu savienojumiPar piemēru.
2.Izturēšanās, rīcības paraugs.
PiemēriZigis palūkojās viņā caur pieri un izlēma: ja es esmu piemērs, tad man jābūt par piemēru līdz galam. Un, acis nepamirkšķinājis, viņš atbildēja: «Sportistam jābūt arī labam skolniekam.»
Avoti: 6-2. sējums