piemērs
piemērs -a, v.
1.Konkrēts fakts, konkrēta doma, kas pakļaujas kādiem vispārīgiem spriedumiem, pamato, ilustrē tos.
PiemēriViņam gan stāstīja, minēja piemērus no grāmatām, no bargajām kara dienām, bet Ģirtam pašam nekad nebija gadījies redzēt lielu varonību.
- Viņam gan stāstīja, minēja piemērus no grāmatām, no bargajām kara dienām, bet Ģirtam pašam nekad nebija gadījies redzēt lielu varonību.
- Latviešu operas literatūrā viens no spilgtākajiem ariozo piemēriem ir Baņutas dziedājums Alfrēda Kalniņa operā «Baņuta»..
- Spilgts paralēlisma piemērs ir V. Luksa dzejolī «Upes traucas uz jūru».
- «Nu, tas jau nav vienīgais naudas avots, citi ar to arī var izlīdzēt - par piemēru, es!»
Stabili vārdu savienojumiPar piemēru.
- Par piemēru novec. — Piemēram.
2.Izturēšanās, rīcības paraugs.
PiemēriZigis palūkojās viņā caur pieri un izlēma: ja es esmu piemērs, tad man jābūt par piemēru līdz galam. Un, acis nepamirkšķinājis, viņš atbildēja: «Sportistam jābūt arī labam skolniekam.»
- Zigis palūkojās viņā caur pieri un izlēma: ja es esmu piemērs, tad man jābūt par piemēru līdz galam. Un, acis nepamirkšķinājis, viņš atbildēja: «Sportistam jābūt arī labam skolniekam.»
- Liela nozīme [darbaļaužu] audzināšanā ir darba kolektīvam, ražošanas pirmrindnieku un novatoru pozitīvā piemēra spēkam.
- Indēns dažu labu reizi jau sacījis viņai un Valdai: «Ņemiet piemēru no Zelmas. Frizētavā viņa ir friziere un tikai.»
Avoti: 6-2. sējums