Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piepeļņa
piepeļņa -as, s.; parasti vsk.
1.Papildu samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
PiemēriPar pēdējām 120 tonnām kombainieris saņems jau 60 procentu lielu papildsamaksu. Piepeļņa būs atkarīga arī no kūluma kvalitātes.
1.1.Darbs, ar ko var iegūt papildu samaksu, atlīdzību.
PiemēriTā [mašīnrakstīšana] tomēr nav slikta piepeļņa, Nikolajs nodomāja, skaties, viena, otra, desmitā lapiņa, un nauda nāk.
Avoti: 6-2. sējums