pierobeža
pierobeža -as, s.; parasti vsk.
1.Teritorija, apvidus zemes vai valsts robežas tuvumā.
PiemēriĶoņi ir pats tālākais punkts [mūsu] republikas ziemeļos, Igaunijas pierobežā.
1.1.ģen.: pierobežas, adj. nozīmē Tāds, kas atrodas, noris, arī dzīvo šādā teritorijā, apvidū.
PiemēriPierobežas zemes.
Avoti: 6-2. sējums