pierādīties
pierādīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās
1.Refl. → pierādīt. Tikt pierādītam.
Piemēri..pētījumos pierādījies, ka ļoti strauji nitrifikācija risinās un nitrāti iekrājas āboliņa papuves augsnē pēc tās uzaršanas.
1.1.Atklāties, noskaidroties.
Piemēri..no malas viss izskatoties pilnīgi citādi, bet tad, kad īsti sākts strādāt, - tad tikai pierādoties, ka šis darbs nepavisam neatbilstot viņa spējām un vēlmēm.
Avoti: 6-2. sējums