piestrēgt
piestrēgt parasti 3. pers., -strēdz, arī -strēgst, pag. -strēdza, arī -strēga; intrans.
1.Tikt piepildītam (ar ko, parasti šaurā vietā). Aizsprostoties.
PiemēriVai te tuvumā nav akas, saimniecīt? Kādu malku ūdens, ja drīkstu lūgt. Mana rīkle piestrēgusi ar ceļa putekļiem.
- Vai te tuvumā nav akas, saimniecīt? Kādu malku ūdens, ja drīkstu lūgt. Mana rīkle piestrēgusi ar ceļa putekļiem.
1.1.Kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma)- par telpu, apkārtni, vidi.
Piemēri..gaiss pilns piestrēdzis baznīcas zvanu balsīm. Pirmajās dienās atbraucējiem šie zvani ir tik nepierasti, ka viņiem šķiet - tie skan bez pierimas..
- ..gaiss pilns piestrēdzis baznīcas zvanu balsīm. Pirmajās dienās atbraucējiem šie zvani ir tik nepierasti, ka viņiem šķiet - tie skan bez pierimas..
Avoti: 6-2. sējums