piestrēgt
piestrēgt parasti 3. pers., -strēdz, arī -strēgst, pag. -strēdza, arī -strēga; intrans.
1.Tikt piepildītam (ar ko, parasti šaurā vietā). Aizsprostoties.
PiemēriVai te tuvumā nav akas, saimniecīt? Kādu malku ūdens, ja drīkstu lūgt. Mana rīkle piestrēgusi ar ceļa putekļiem.
1.1.Kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma)- par telpu, apkārtni, vidi.
Piemēri..gaiss pilns piestrēdzis baznīcas zvanu balsīm. Pirmajās dienās atbraucējiem šie zvani ir tik nepierasti, ka viņiem šķiet - tie skan bez pierimas..
Avoti: 6-2. sējums