Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piestādīt
piestādīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Iestādīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriAp klēti bij piestādīts ceriņu, cik tālu zeme bija sausa.
  • Ap klēti bij piestādīts ceriņu, cik tālu zeme bija sausa.
1.1.Iestādīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, lauku, dārzu).
PiemēriBietes [saimnieks] stādot sen, kur tie gadi, piestādīti visapkārt plaši lauki.
  • Bietes [saimnieks] stādot sen, kur tie gadi, piestādīti visapkārt plaši lauki.
  • Visu akmeņdārza platību nevajag blīvi piestādīt ar augiem. Šādā stādījumā neizceļas augu individualitāte.
2.Stādot papildināt (kā daudzumu).
Piemēri«Vēl es te ābeles piestādītu.. Ābolus pilsētā apēdīs..»
  • «Vēl es te ābeles piestādītu.. Ābolus pilsētā apēdīs..»
3.Iestādīt cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
Piemēri..pagalam bija Sarmītes mammas rozes un divas mazās ābelītes, kuras tuvu pie sienas piestādītas, tāpat.
  • ..pagalam bija Sarmītes mammas rozes un divas mazās ābelītes, kuras tuvu pie sienas piestādītas, tāpat.
4.nevēl. Iesniegt (dokumentu), parasti pieprasot samaksu, atlīdzību.
PiemēriLēļa: Tos aktus vari piestādīt, cik uziet, un sodus arī° es samaksāšu, bet aitas paliks.
  • Lēļa: Tos aktus vari piestādīt, cik uziet, un sodus arī° es samaksāšu, bet aitas paliks.
  • ..par darbu un izlietotajiem materiāliem saimniecībā rēķinu piestādīs vainīgajam.
Avoti: 6-2. sējums