piestāvēt1
piestāvēt parasti 3. pers., -stāv, pag. -stāvēja; intrans.
1.Būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) — par apģērbu, tā krāsu.
Piemēri..pielaikoju cepures un tērpus, nolemdama, ka vislabāk man piestāvēja jaunais, tumši mēļais kostīms..
1.1.Būt saskaņotam (ar ķermeņa daļu), atbilst (ķermeņa daļai) — piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu.
PiemēriViņas melnajiem matiem piestāv koši toņi.
1.2.Būt saskaņotam (ar apģērbu, tā daļām), atbilst (apģērbam, tā daļām).
PiemēriVienkāršam vilnas tērpam piestāvēs vienkāršāka šalle - rūtaina, svītraina, arī vienkrāsaina..
2.Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) — piemēram, par darbību, stāvokli.
Piemēri«Tev piestāv, ka tu smaidi. It sevišķi, ja paver lūpas un var redzēt zobus.»
3.Labi saderēties (ar ko).
PiemēriRakstainajam klūdziņu traukam labi piestāv ābolu aromāts.
Avoti: 6-2. sējums