Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pievedceļš
pievedceļš -a, v.
1.Ceļš, kas savieno (kādu citu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli.
PiemēriCeļš asi pagriezās pa labi, it kā tiekdamies pretim pievedceļam, kas tūliņ aiz pagrieziena savienojās ar lielceļu.
  • Ceļš asi pagriezās pa labi, it kā tiekdamies pretim pievedceļam, kas tūliņ aiz pagrieziena savienojās ar lielceļu.
  • ..Rīgai,.. tāpat kā Maskavai, ir atrisināti laikmeta prasībām atbilstoši galvenie pievedceļi un loka maģistrāle..
  • Pārveidos arī automaģistrāles pievedceļus pašā Siguldā.
2.Sliežu ceļš, kas savieno (kādu citu sliežu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli. Pieveddzelzceļš.
PiemēriVagons jau iebīdīts pievedceļā no stacijas uz dārzeņu bāzi.
  • Vagons jau iebīdīts pievedceļā no stacijas uz dārzeņu bāzi.
  • Līdzās tai [jaunceltnei] top pievedceļš - sliežu atzarojums no dzelzceļa līnijas.
  • Uz rūpnīcas pievedceļa stāv vilciens - četri aveņkrāsas vagoni..
Avoti: 6-2. sējums