pievārēt
pievārēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
pievarēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; retāk
1.Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku. Pieveikt.
PiemēriTad abi draugi sāka strādāt ar dūrēm, un pāris mirkļos visi pieci pusaudži bija pievārēti.
1.1.pārn. Nomākt, pārvarēt (cilvēku) — par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
PiemēriDivas negulētas naktis un neprātīgais skrējiens bez mirkļa atpūtas pa mežiem un dumbrājiem.. bij pievarējis arī šo spēcīgo vīru.
2.Pārvarēt (piemēram, šķēršļus). Paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu.
Piemēri..esi iepazinis grūtības un zini, kāds prieks pārņem, kad tās ir pievārētas.
Avoti: 6-2. sējums