pieķepēt
pieķepēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; sar.
1.trans. Pieziest (ar ko mīkstu, lipīgu).
Piemēri..Lapas tēlā nebija nekā nejauša. Gluma parūka, ar matu eļļu pieķepēta.
2.trans. Pielipināt (ar ko mīkstu, lipīgu).
PiemēriVēlāk, atkal noārdījusi rūpīgi meklēto grimu - frizūru un pieķepēto degunu, - Lidija Freimane atrada ilgoto dvēseļu radniecību [ar lomu].
3.parasti 3. pers.; intrans. Pieķepi (1).
PiemēriPīpe pieķepējusi.
Avoti: 6-2. sējums