Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pieķērīgs
pieķērīgs -ais; s. -a, -ā
pieķērīgi apst.
1.Tāds, kas izjūt sirsnību, draudzību (pret kādu) un cenšas būt (tā) tuvumā. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriIzturēties pieķērīgi.
  • Izturēties pieķērīgi.
  • Marta atver rokassomiņu un izņem gabaliņu šokolādes. «Vai drīkst?» viņa pajautā. Puisēns ir pieķērīgs.
1.1.Tāds, kas ir ciešā saistībā (ar cilvēku), izturas draudzīgi, pakļāvīgi (pret ko) – par dzīvniekiem. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
Piemēri..vectēvs jau bija sācis stāstīt par saviem kādreizējiem suņiem, tie visi kā viens bijuši.. gudri un pieķērīgi..
  • ..vectēvs jau bija sācis stāstīt par saviem kādreizējiem suņiem, tie visi kā viens bijuši.. gudri un pieķērīgi..
  • Es skatos, cik cilvēkam pieķērīgi pingvīns staigā pa ledājiem..
Avoti: 6-2. sējums