Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieķēzīt
pieķēzīt -ķēzīju, -ķēzī, -ķēzī, arī -ķēzu, -ķēzi, -ķēza, pag. -ķēzīju; trans.; vienk.
Piemēslot1. Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu.
Piemēri«Tiš, ti-iš, glābiņa nav! Ir gan nešķīsti putni, pieķēza visu durpriekšu, ka pēcāk tev, cilvēkam, nav kur savu kāju spert.»
Avoti: 6-2. sējums