Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piktums
piktums -a, v.; parasti vsk.
Dusmas.
PiemēriDrīzi izsteidzās vecais Oliņu tēvs pats ar cirvi rokā un ar lielu skubu un piktumu sacirta šūpotnes.
  • Drīzi izsteidzās vecais Oliņu tēvs pats ar cirvi rokā un ar lielu skubu un piktumu sacirta šūpotnes.
  • Viņas piktums pret Vanagu norima, un sirds nemiers zuda..
  • Saimnieces balsī skan tāds kā piktums.
Avoti: 6-2. sējums