Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piķamice
piķamice -es, dsk. ģen. -ču, s.; niev.
Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
PiemēriGalvā piķamice, padusē mazais, sastumjamais makšķernieku soliņš.
Avoti: 6-2. sējums