Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piķamice
piķamice -es, dsk. ģen. -ču, s.; niev.
Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
PiemēriGalvā piķamice, padusē mazais, sastumjamais makšķernieku soliņš.
  • Galvā piķamice, padusē mazais, sastumjamais makšķernieku soliņš.
  • Kāds pabāž.. galvu ar sarkanu piķamici.
  • ..ap mājas stūri negaidīti parādījās Jānis pats, ģērbies neiedomājami saplēstās.. biksēs, vecā.. vatenī. Galvā viņam bija cieši uzspīlēta piķamice..
Avoti: 6-2. sējums