plakšķis
plakšķis -ķa, v.
plakšis -ša, v.; retāk
Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
PiemēriDārdoņa un rūkoņa [negaisa laikā] pariet spalgos plakšķos, kas, liekas, tepat virs galvas sašķeļas.
Avoti: 6-2. sējums