plaucēt1
plaucēt [plaùcēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā. Apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
PiemēriPlaucēt burkānus.
- Plaucēt burkānus.
- Plaucēt subproduktus.
- Atlikušos miežu miltus.. plaucēja vēlreiz ar vārītu ūdeni..
Stabili vārdu savienojumiPlaucēta maize.
- Plaucēta maize — Maize, ko gatavo no plaucētiem miltiem.
1.1.Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
PiemēriPlaucēt mucu.
- Plaucēt mucu.
- Plaucēt konservu traukus.
2.parasti 3. pers. Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
PiemēriTvaiks plaucēja rokas un seju, bet.. metinātājs.. [caurules] plīsumam ātri uzlika uzmavu.
- Tvaiks plaucēja rokas un seju, bet.. metinātājs.. [caurules] plīsumam ātri uzlika uzmavu.
2.1.intrans.
PiemēriTemperatūra [pirtī] patiešām lēni kāpa, līdz kļuva grūti elpot; ķermeņi pārklājās sīkām sviedru lāsītēm, degunā un kaklā it kā knieba un plaucēja..
- Temperatūra [pirtī] patiešām lēni kāpa, līdz kļuva grūti elpot; ķermeņi pārklājās sīkām sviedru lāsītēm, degunā un kaklā it kā knieba un plaucēja..
Avoti: 6-2. sējums