plucināt1
plucināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā. Raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka. Arī plūkt1.
PiemēriPlucināt zosij spalvas.
2.Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās.
PiemēriPlucināt lupatas.
3.Spēcīgi raustīt (parasti par vēju).
PiemēriVējiņš matus plucināja.
3.1.Raustot viegli burzīt.
PiemēriMāte tikko manāmi pašūpoja galvu, klusi nopūtās un ar pirkstiem bez vajadzības plucināja segas stūri.
3.2.Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes.
PiemēriSkolotāji mani plucināja aiz ausīm, bet tēvs.. kaustīja ar striķa galu.
Avoti: 6-2. sējums