Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pludiņš
pludiņš -a, v.
1.Zvejas rīka peldošs elements, detaļa, kas notur to vai tā daļu noteiktā ūdenstilpes dziļumā.
PiemēriKlusā atvarā šūpojās makšķeres pludiņš.
  • Klusā atvarā šūpojās makšķeres pludiņš.
  • Tīkls, daudzu roku mests, ielidojis jūrā, kur viļņos šūpojamies palika stikla pludiņu izveidots loks.
  • sal. «Tu vienmēr esi peldējis viegli kā pludiņš dzīvei pa virsu.»
  • sal. ..laiva grozījās kā pludiņš virs dzelmes.
  • Līdaku makšķerei vajadzīgs lielāks pludiņš nekā parastajām pludiņa makšķerēm..
Stabili vārdu savienojumiPludiņa makšķere.
2.tehn. Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas.
PiemēriKarburatora pludiņš.
  • Karburatora pludiņš.
  • Hidrometriskais pludiņš.
  • Pirms motora iedarbināšanas ar tapiņu noregulē pludiņu, pārplūdinot karburatoru.
Avoti: 6-2. sējums